Otrās dzemdības. Sākšu ar to ka treniņkontrakcijas sākās jau 38 nedēļā... Tā līdz vakar vakaram kad nodomāju ka atkal dzemde trenējas. Bet 1 nogāja ūdens. Saslapināju visu gultu. Sāku vērot savas sajūtas... Kontrakcijas sākās ar 6min intervālu bet ne visai stipras. Domāju ka pavārtīšos līdz kļūst nejauki gulēt.. Tad ap 2 jau gulēt negribējās.. Sāku staigāt pa māju... Vākt lēnām mantas uz Rdzn. Un vērot kā uzvedās mans organisms. Vīrs pamodās. Teicu, ka ir sācies process. Bet sāpes ir ciešamas takā skriet negribās. Viņš saka labāk nē tomēr 2 bērns. Saku līdz 3 būšu mājas un tad ar ātrajiem braukšu. Viņš palika mājas ar meitu. 3: 15 bija klāt ātrie. Spīte bija ciešama. Bet jau lika novērsties no apkārtējā. Rezultātā ap 3: 30-4 jau biju dzemdību palāta. Toņi. Eh. Riebjas gulēt kad tev kontrakcijas. Bet vecmāte solīja ilgi ne turēt..gulot jau sākās tā sāpe kas ir nepatīkama, bet pievienojās arī spiedošā sajūta. Domāju no OK. Laikam vēders iziet. Baigi nespiedu, bet gaidīju. Nekas nenāca. Tad ieskrēja vecmāte un teica, ka visdrīzāk tas ir bērns.... Kā.. Tik ātri bija jau ap 4: 30-5. Es saku nevar būt. Nu kamēr saņēmos Apgulos... Un jā pilns atvērums. Un tik atlika spiest... Šoreiz ļoti koncentrējos uz to kas notiek. Izdevās viss daudz vieglāk ātrāk.. Nekā pirmo reizi. Rezultātā mans mazais puika ir blakus 5: 26💜💚esam laimīgi